stafords.lv

Pabraucot pa Liepāju un tās apkārtni, izbaudot līkumotus ceļus, daudzas gājēju pārejas, luksoforus un nesteidzīgu dzīves ritmu, esmu priecīga atkal atgriezties pie ierastā – ātrums, dinamika, sastrēgumi, izrādīšanās un visa pārējā bez kā galvaspilsētā neiztikt.

Tā kā manas lauku mājas atrodas ārpus Liepājas, tad katru dienu ceļu uz darbu un atpakaļ mēroju ar labāko auto pasaulē – dienesta auto! Pirmajiem 10 km nebija ne vainas. Ceļš, lai arī vietām ļoti nelīdzens, jo remontētāji mums ir ”īpaši centīgi”, toties ar dažiem baudāmiem līkumiem. Varēja gan taisnākā gabalā auto jaudu izmēģināt, gan asākā līkumā stabilitāti pārbaudīt, gan vietējiem čunčinātājiem pazīmēties Toties nākošie 10 km – tīrās šausmas! A9 šoseja – galvenais ceļš uz Liepāju, bet tikai divas joslas.Vietās, kur atļautais ātrums ir 90 km stundā, parasti jābrauc, precizēšu – jāvelkas ar 80 vai pat 70 km stundā. Kāpēc? Tāpēc, ka kaut kādi vietējie traktori nebrauc vis pa ceļa malu, kas ir pietiekami plata, vismaz vienam ritenim, bet gan pa ceļa vidu un visi pārējie smuki rindiņā nopakaļ. Vai arī starppilsētu autobusi, kuri, lēnā garā svilpojot, velkas, droši vien tādēļ, lai pasažieri neizripotu no braucoša busa, jo neba pirmā svaiguma ir šie transporta līdzekļi. Par apdzīšanu šeit velti domāts – ceļš līkumots un nepārredzams malā augošo liepu dēļ.

Šķērsojot Liepājas robežu, jau pēc aptuveni viena kilometra ceļš manāmi kļūst platāks, joslas joprojām divas, bet ir iespējams apbraukt lēnos čunčinātājus. Jau tuvāk apdzīvotai vietai, pirmajiem luksoforiem, beidzot ir arī ilgi gaidītās četras joslas, lielākos krustojumos pat sešas. Sestā josla paredzēta, lai nogrieztos pa kreisi, tas nekas, ka luksofora papildsekcija deg tik dažas sekundes un paspēt nogriezties var tikai viens auto. Ja tas ir vecāka gadagājuma ”drapaks”, tad var gadīties arī pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus, veicot manevru pa kreisi pie dzeltenās gaismas.

Tātad četras joslas, zīme 50 km stundā, manuprāt, šajā ceļa posmā varētu būt arī 70 km stundā – apkārt dažas lielākas celtnes, kurās saimnieciskā darbība ir minimāla, vai arī zaļi koki. Kā zināms, pie atļautā ātruma parastie autobraucēji palielina ātrumu līdz plus 20 km stundā, bet nesteidzīgais dzīves veids šeit ievieš savas korekcijas – 60 km stundā un ne km ātrāk, drīzāk lēnāk. Autobraucēji Liepājā šādā ātrumā pārvietojas gan pa pirmo, gan pa otro joslu.

Kopumā ņemot pašā pilsētā ceļa kvalitātei nav ne vainas – joslas smuki sazīmētas, luksofori darbojas, ceļa apzīmējumi ir, viss strādā. Tu brauc pa sev vajadzīgo maršrutu, piebremzē, lai palaistu gājēju, turpini braukt, atkal piebremzē, lai palaistu gājēju, atkal turpini braukt, atkal… Gājēju pārejas! Liekas, ka Liepājā drīzāk vajadzētu ieviest apzīmējumu ”braucēju pārejas”, jo gājēji te staigā kā ”kingi”. Pārejas ir sazīmētas ik pēc pārssimt metriem. Iespējams arī šis ir viens no iemesliem nesteidzīgajai braukšanai?!

Vairāk kā divas ar pusi nedēļas nebija neviens ”pacans”, kurš agresīvi brauktu, zīmētos un uzsvērtu savu krutumu. Žēl, tas vismaz piedotu kādu asumiņu vai smīnu sejā izraisītu. Nekas. Varbūt kādu citu reizi