Liepāja
Ceļu no Rīgas uz Liepāju esmu mērojusi neskaitāmas reizes. Brauciens ir laikietilpīgs, īpaši braucot ar autobusu. Tiek izbraukts cauri dažādām apdzīvotām vietām, piemēram, Bikstiem, Anneniekiem, Kaķeniekiem, Brocēniem, Saldum, Skrundai un tad jau nonākam pilsētā, kura ir cieši saistīta ar Liepāju un vēsturiski pat bijusi tās galvaspilsēta – Grobiņa. Pirms šīs pilsētas ir iespaidīgs skats – vēja ģeneratoru parks. Tas izskatās fantastiski! Pēdējo reizi to redzēju saulrieta laikā, kad debesīs vietām bija redzami tumši zili, rudenīgi mākoņi, bet debess pamalē virs koku galiem sārtojās asinssarkana saule. Uz tāda fona abās ceļa pusēs ievietoti, ja nemaldos, kopā 33 milzīgi vēja ģeneratori. Sorry par bildes iztrūkumu, nebija līdzi fočiks 
Grobiņa man vienmēr būs mīļa, jo tur ir pagājuši daudz nozīmīgi manas dzīves gadi. Bērnudārzs, pamatskola, vidusskola, pirmie draugi, pirmie piedzīvojumi, pirmās blēņas un nedarbi, pirmie tusiņi un viss pārējais, kas tiek izdzīvots bērnībā. Bet par to citreiz 
No šīs nelielās pilsētas līdz Liepājai ir tikai nieka 10 km, bet pat tāds attālums reizēm var prasīt lielu pacietību. Detalizēts apraksts šeit.
Divas ar pusi nedēļas Kurzemes vēju pilsētā – Liepājā! Pati pilsēta man vienmēr ir asociējusies ar kaut kādu zināmu romantismu. Vecās koka ēkas mazliet tālāk no centra, klusās, bruģētās ieliņas, vienkāršie, nesamākslotie cilvēki un zaļi koki viscaur visā pilsētā. Un, protams, vējš, bez tā Liepāja nav Liepāja!
Ar katru gadu Kurzemes lielpilsēta kļūst arvien sakoptāka, patīkamāka un tūristiem draudzīgāka, kā jau visas pilsētas, kuras ir ieinteresētas savā attīstībā. Daudzas ēkas tiek renovētas, citas pārbūvētas vai celtas jaunas, ielas tiek sakārtotas, izveidoti un iekārtoti apskates objekti tūristiem, izklaides un atpūtas vietas. Vairākiem desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju Liepāja asociējas ar ”Baltic Beach Party” vai ”Liepājas Dzintaru”, kurš diemžēl kopš 30 gadu jubilejas koncerta vairs netiek rīkots. Pilsētā ir arī pietiekami daudz tirdzniecības vietas, manuprāt, pārāk daudz, ņemot vērā cilvēku pirktspēju, ko ļoti labi varēju novērot savā ikdienas darbā. Bet – nebūtu pieprasījuma, nebūtu piedāvājuma, vai ne?!
Runājot par cilvēkiem , viņi savās ikdienas gaitās šķiet nesteidzīgi. Kad izgāju pastaigā pa pilsētu, vai tas bija 11 no rīta vai 15 pēcpusdienā, visi apkārtējie lēnā garā, bez stresa gāja savās darīšanās.
Liepājnieki pastaigājas
Arī klienti, ienākot birojā veikt pasūtījumu, nekad nenervozēja, nesteidzās kā to līdz šim esmu pieredzējusi Rīgas birojā. Liepājnieki visu dara ar apdomu, zvanot un konsultējoties ar kolēģiem, ģimenes locekļiem vai citiem viediem cilvēkiem. Tā teikt – septiņ reiz nomēra, vienu reizi nogriež! Savukārt darba dienas beigās visi tādā pat nesteidzīgā solī dodas mājup. Šī nesteidzība var tik ļoti izvest no pacietības, pašam sēšot pie stūres!!! It kā pati esmu no Liepājas puses, bet laikam Rīga un Ogre ir mani mainījušas, ceram, ka uz labo pusi 
Par vietām, kuras ir vērts apskatīt, ir grūti ieteikt, ja pati esmu tur uzaugusi un visu dien dienā redzējusi. Draugi parasti ir sajūsmā par sekojošām vietām un objektiem:
- 1.rokkafejnīca un Pablo, daudziem šī vieta ir zināma un to ir vērts apmeklēt;
1.rokkafejnīca, Pablo
- Sv.Trīsvienības baznīca iespaidīga ar lielajām koka ērģelēm un pilsētas panorāmu, uzkāpjot tornī;
- Rožu laukums;
- parks pie estrādes ”Pūt, vējiņi”;
- Dzintara smilšu pulkstenis;
- pludmale, īpaši vējainā laikā rudenī;
- ceļā uz Karostu koka paceļamais tilts;
grafitti
- protams, Karosta;
- pareizticīgo katedrāle – varena ar zelta kupoliem un fantastiskām svētbildēm;
Pareizticīgo katedrāle
- Ziemeļu un Dienvidu forti;
- Iesaku arī izbaudīt ekskursiju pa Karostas cietumu.
Man Liepāja visvairāk patīk ziemā, vakara stundās, kad tilti ir izgaismoti ar lampiņām, koki un laternas izrotāti ar gaismiņām un svētku ornamentiem un pat vienīgais pilsētas tramvajs ir saposies Ziemassvētku gaidās!